Enerģijas diena 2020 — 22. decembris
Enerģētikas diena tradicionāli tiek atzīmēta 22. decembrī. Ja viss ir vienāds, ikviens, kura darbs ir elektroenerģijas un siltuma ražošana, pārvade un tirdzniecība, tradicionāli svinēs savus svētkus 22. decembrī.
Svētku vēsture Enerģētiķu diena
22. decembris ir nozīmīgs ne tikai ar to, ka tā ir viena no gada īsākajām dienasgaismas dienām. Tas nav iemesls, kāpēc tas tiek pasludināts par brīvdienu. 1920. gadā šis kalendārais datums tika atzīmēts ar GOELRO plāna pieņemšanu. Tas arī nosaka ceļu elektrifikācijai nākotnē. Pie tā strādāja vadošie eksperti, to plānots pabeigt pēc piecpadsmit gadiem.
Laikabiedriem plāns šķita fantastisks, taču tomēr tas kļuva par realitāti pat agrāk, nekā bija paredzēts. 30. gadu sākumā elektriskā gaisma nonāca lielākajā daļā PSRS pilsētu.
Oficiāli enerģētiķu svētkus valstī sāka svinēt kopš 1966. gada, par sākuma punktu ņemot GOELRO plāna pieņemšanas datumu.Bet vēlāk, 1980. gadā, ar PSRS Augstākās padomes dekrētu tas tika atlikts, piesaistot nākamo nedēļas nogali. Tādējādi parādās divi datumi, kas dažkārt sakrīt.
Enerģētikas diena ir viena no galvenajām profesionālajām brīvdienām. Cieņa pret strādājošajiem valsts enerģētikā tiek veikta gan augstākajā līmenī, gan darba kolektīvos. Tiek rīkotas sapulces, tiek rīkoti koncerti. Nesen ir radusies jauna tradīcija.
Šī diena sakrīt ar mītiņiem, akcijām, kurās tīras ekoloģijas aizstāvji – vides aizstāvji pievēršas alternatīviem enerģijas avotiem. Enerģētikas diena ir ne tikai krievu svētki. To svin vienā dienā ar Krievijas Federāciju dažās valstīs — bijušajās padomju republikās, baltkrievu, ukraiņu, kazahu, kirgīzu, armēņu enerģētikā.
Piemineklis elektriķim Ņižņijnovgorodā
20. un 30. gadi valsts vēsturē iezīmējās ar vērienīgu termoelektrostaciju celtniecību, kas nodrošināja attīstošo rūpniecību ar elektroenerģiju, bez kuras nebūtu iespējama ne sadzīves tehnika, ne mašīnbūve.
Pēckara periodā tika atjaunoti izpostītie energoobjekti. Un līdz piecdesmitajiem gadiem PSRS sasniedza jaunu līmeni elektroenerģijas ražošanā — sākās būvniecība atomelektrostacijas… Atomu potenciāls joprojām attīstās, paralēli tam ir noticis un turpinās lielo upju enerģijas attīstības process. Mūsdienu pasaule nav iespējama bez elektrības.
Krievijas enerģija
Ilgu laiku Krievija Vienotā enerģētikas tīkla apmēra ziņā ir otrajā vietā pasaulē aiz Amerikas Savienotajām Valstīm.Elektroenerģijas ražošana uz vienu iedzīvotāju Krievijas Federācijā ir diezgan salīdzināma ar Rietumeiropas attīstītākajām valstīm. Tiesa, Eiropā elektroenerģijas transportēšanas laikā rodas mazāki zudumi un apkurei tiek tērēts mazāk enerģijas.
Nedaudz vairāk kā trešdaļu saražotās enerģijas patērē vietējā rūpniecība, aptuveni piekto daļu – dzīvojamais sektors. Elektrolīnijas lielā garuma dēļ pārvades zudumi ir diezgan būtiski — vairāk nekā desmitā daļa no kopējās saražotās enerģijas nenonāk pie patērētāja.
Dažādos valsts reģionos vērojamas lielas rūpniecības un dzīvojamā sektora īpatsvara atšķirības. Tātad nozarei, kas atrodas Sibīrijas rietumu daļā, ir augsta enerģijas intensitāte. Valsts Eiropas daļa ir blīvāk apdzīvota, un šeit ievērojamu daļu enerģijas patērē dzīvojamais sektors.
2000. gadu sākumā sākās Krievijas Vienotās enerģētikas sistēmas reformas, parādījās elektroenerģijas vairumtirgus un mazumtirdzniecības tirgi, radās jauni uzņēmumi. Akciju tirgū parādījās elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu akcijas. Tika izveidota neatkarīga Federālā tīkla uzņēmuma struktūra, kuru kontrolē valsts. Krievijas elektroenerģijas tirgū parādījušies arī ārvalstu spēlētāji.
Gāze mūsdienās ir galvenais elektroenerģijas ražošanas kurināmais. Turpmākās reformēšanas gaitā plānots izmantot kombinētā cikla stacijas, kurām ir lielāka manevrētspēja, kā arī gāzi aizstāt ar akmeņoglēm.
Krievija ir viena no retajām valstīm, kurai ir pilns kodolenerģijas cikls. Valstī tiek iegūta kodoldegviela. Izpētītās urāna rezerves pārsniedz 600 000 tonnu.Ir arī lieli ieroču kvalitātes urāna krājumi.
RRkrievijas rūpniecība ražo vietējā dizaina kodolreaktorus, kas veiksmīgi darbojas ne tikai Krievijā, bet arī citās valstīs. Progresīvākā attīstība ir reaktori ar ātro neitronu tehnoloģijām. Tie ir daudzkārt efektīvāki nekā iepriekšējo projektu reaktori.
Jau 80. gados bija plānots to ievērojami palielināt elektroenerģijas ražošana atomelektrostacijāstaču sekojošās ekonomikas lejupslīdes dēļ šis projekts tika atlikts.
Neskatoties uz to, ka pētāmo kodoldegvielas atradņu rezerves Krievijā ir daudz mazākas par gāzes rezervēm, atomelektrostacijās ienesīgums ir ievērojams. Īpaši Krievijas Eiropas daļā, kur tas ir virs 40 procentiem. Kopumā atomelektrostaciju jauda ir nedaudz mazāka par vienu piekto daļu no visas ģenerējošās jaudas.
Ievērojami apjomi rada un hidroelektrostacijas... Kopējais, teorētiski aprēķinātais, Krievijas upju ikgadējais enerģijas potenciāls ir aptuveni 3000 miljardu kilovatstundu.
No tiem 850 miljardu attīstība ir ekonomiski iespējama. Tiesa, tajā pašā laikā galvenais potenciāls ir ziemeļu un Tālo Austrumu upēs, tālu no rūpniecības centriem un lielajām pilsētām. Tomēr, palielinoties šo teritoriju attīstībai, potenciālu var efektīvi izmantot. Arī Kaukāza reģionu un Urālu enerģētiskais hidropotenciāls nav pilnībā izmantots.
Hidroelektrostacijas saražo vienu piekto daļu no saražotās elektroenerģijas. Hidroelektrostacijām ir milzīga loma pieprasījuma svārstību izlīdzināšanā. Tie var gandrīz nesāpīgi pāriet gaidstāves režīmā un ātri iegūt jaudu.
Jūru un okeānu līču enerģijas potenciāls joprojām ir nepietiekami izmantots. Vietām paisums sasniedz desmit metrus. Taču arī šajā virzienā ir progress.
Krievijas teritorijā atrodas viena no lielākajām ģeotermālo ūdeņu atradnēm uz zemes. Tas atrodas netālu no Mutnovska vulkāna.
Visiem Krievijā izpētītajiem ģeotermālajiem laukiem kopējā raža ir 300 000 kubikmetru dienā. No piecdesmit sešām atradnēm divdesmit tiek izmantotas rūpnieciskos apjomos. Visas darbojošās ģeotermālās elektrostacijas atrodas Kuriļu salās un Kamčatkā.
Ar vēja palīdzību Krievijā teorētiski ir iespējams saražot vairāk nekā piecdesmit triljonus kilovatstundu gadā. No tiem 260 miljardu attīstība būs ekonomiski izdevīga. Un tā ir trešā daļa no visu Krievijas spēkstaciju jaudas. Visrentablākie enerģijas ražošanā ar vēja palīdzību ir Klusā okeāna piekrasti, Arktika un kalnu reģioni.
Kaspijas un Azovas jūrā, Primorijā, ieteicams būvēt spēcīgus kompleksus vēja ģeneratori segt savas reģionu vajadzības. Stepēs piemērotāki ir vēja parki, kas apkalpo individuālās fermas.