Stacked diagrammas metode
Viens no ļoti svarīgajiem soļiem uzņēmuma energosistēmas projektēšanā ir projektētās slodzes noteikšana, nevis vienkārši uzstādīto jaudu pievienošana.
Paredzamais maksimālais enerģijas patēriņš elektriskie uztvērēji uzņēmumiem, vienmēr ir mazāka par šo saņēmēju nominālo jaudu summu. Tas ir saistīts ar elektrisko uztvērēju jaudas nepilnīgu izmantošanu, atšķirīgo to darbības laiku un apkalpojošā personāla darba apstākļu nodrošināšanu.
Kapitāla ieguldījumu apjoms elektroapgādes organizēšanā ir atkarīgs no paredzamo elektrisko slodžu pareiza novērtējuma. Paredzamo slodžu pārvērtēšana rada augstākas būvniecības izmaksas, materiālu pārtēriņu un nepamatotu piegādes jaudas pieaugumu.
Slodžu nenovērtēšana vai elektroapgādes projektēšana, neņemot vērā ražošanas jaudas pieaugumu nākotnē, var radīt papildu enerģijas zudumus, iekārtu pārslodzi vai nepieciešamību pēc radikālas elektroapgādes sistēmas pārstrukturēšanas.
Lai noteiktu projektētās slodzes, visbiežāk izmantotā salikto diagrammu metode.
Metode ir piemērojama, ja ir zināmi visu uzņēmuma elektrisko uztvērēju nominālie dati, ņemot vērā to atrašanās vietu uzņēmuma teritorijā.
Nosakiet uztvērēju grupu vidējo slodzi maksimālajai noslogotajai maiņai Pcm un aprēķinātajai pusstundas maksimālajai Pp: Pcm = kiRnom.
Paredzamā maksimālā slodze: Rr = kmRcm,
kur km ir maksimālais koeficients, šajā gadījumā aktīvā jauda, kas iegūta saskaņā ar grafikiem, atkarībā no izmantošanas koeficienta un efektīvā enerģijas patērētāju skaita.
Maksimālais koeficients raksturo maksimālās slodzes pārsniegumu pār vidējo maksimālo noslogoto maiņu. Maksimālā koeficienta apgriezto vērtību sauc par slodzes līknes aizpildījuma koeficientu kzap:
Slodzes aprēķini tiek veikti aktīvai un reaktīvai jaudai.
Saliktās diagrammas metodes trūkums ir tāds, ka tajā nav iekļauts slodzes prognozēšanas elements.
Aprēķina procedūra, izmantojot stack diagrammas metodi:
1) visi elektriskie patērētāji ir sadalīti grupās, kas ir viendabīgas darbības režīma ziņā ar vienādām izmantošanas koeficientu un jaudas koeficientu vērtībām,
2) katrā elektrisko uztvērēju grupā un mezglam kopumā tiek atrastas to nominālo jaudu robežas un samazinātais uztvērēju skaits, savukārt visi elektriskie uztvērēji tiek samazināti līdz PV = 100%,
3) skaitīt mezgla nominālo jaudu,
4) nosaka elektrisko patērētāju izmantošanas koeficientu un jaudas koeficientu cosφ grupām atbilstoši atsauces tabulām un iekārtu raksturlielumiem,
5) nosaka aktīvās un reaktīvās enerģijas patēriņu noslogotākajai maiņai: Qcm = Pcmtgφ,
6) nosaka kopējo aktīvo un reaktīvo slodzi mezglam dažādām elektrisko uztvērēju grupām,
7) definē mezgla izmantošanas jaudas koeficienta vidējo svērto vērtību no tgφuz:
8) nosaka efektīvo samazināto enerģijas patērētāju skaitu np,
9) ņemot vērā maksimālo koeficientu, nosaka aprēķināto maksimālo slodzi,
10) nosaka kopējo jaudu:
un nominālā strāva:
