Elektrisko uztvērēju sprieguma svārstības

Sprieguma svārstības — tās ir straujas sprieguma izmaiņas, kuras mūsdienu elektrosistēmās var izraisīt pietiekami spēcīga slodze, kam raksturīgs pulsējošs, strauji mainīgs aktīvās un reaktīvās jaudas patēriņa raksturs.

Projektējot jaudas elektroiekārtu elektroapgādes sistēmas, jāparedz pasākumi, kas novērš vai samazina sprieguma svārstības līdz augstāk minētajām vērtībām, ko izraisa krasi mainīgas lielu motoru, jaudīgu elektrisko krāšņu, taisngriežu u.c. slodzes.

No šiem notikumiem jāatzīmē:

• enerģijas lietotāju konverģence ar krasi mainīgām slodzēm uz jaudīgiem enerģijas avotiem,

• piegādes tīkla reaktivitātes samazināšana,

• sadale atsevišķām enerģijas patērētāju līnijām vai transformatoriem ar krasi mainīgu slodzi,

• šoka un klusās slodzes savienošana ar dažādiem sadalīto tinumu transformatoru atzariem,

• piemērojot garenisko kompensāciju.

Sprieguma svārstības 6-10 kV tīklos no pēkšņām slodzes izmaiņām var aptuveni noteikt pēc aptuvenas formulas,%

kur ΔI ir maksimālā strāva 6-10 kV tīklā, Ik ir īssavienojuma strāva šajā 6-10 kV tīkla posmā (ņemot vērā papildu barošanu no sinhronajiem motoriem).

Ja sinhronos motorus ar strauji mainīgu slodzi darbina pietiekami jaudīga sistēma (ja visu sistēmas barošanas avotu jauda ir 10 vai vairāk reižu lielāka par lielākā motora palaišanas pārspriegumu), sprieguma svārstības pieslēguma punktā. dzinējus var aptuveni noteikt pēc formulas

kur SK ir īssavienojuma jauda punktā, kurā tiek noteikts δVt, MBA, ΔQ ir reaktīvās slodzes izmaiņas (ar pozitīvu zīmi — palielinoties patērētajai jaudai un samazinoties izejas jaudai), Mvar .

Rīsi. 1. Startera motora elektriskā ķēde.

Atlikušo spriegumu motoru asinhronās palaišanas (vai pašpalaišanas) laikā (1. att.) ieteicams noteikt pēc šādām aprēķinam iegūtām formulām (motora jauda Sd tiek ņemta par pamatu), resp. vienības:

kur Vd ir nominālās motora spailes sprieguma krituma daļa, Vsh ir kopnes sprieguma kritums, Ki ir motora palaišanas strāvas nominālā frekvence,

xload, resp.

xc ir īssavienojuma pretestība strāvas apakšstacijas kopnēm, resp.vienības, SK ir trīsfāzu īssavienojuma jauda uz elektroenerģijas apakšstacijas kopnēm pie sprieguma UnkVA, Sload ir spēcīga slodze, kas savienota ar elektroenerģijas apakšstacijas kopnēm, kVA, φ slodze ir fāzes nobīdes leņķis. otra slodze, xdop ir papildu pretestība, kas savienota starp spēka apakšstacijas kopnēm un dzinēju (reaktors, kabelis utt.), resp. vienības, xpr ir nosacīta aprēķinātā vērtība, kurai nav fiziskas nozīmes.

Ja nav papildu pretestības, sprieguma kritums būs daļa no nominālā:

Elektriskā loka krāsns

Sprieguma svārstības, ko izraisa elektriskā loka krāsns (EAF) darbība, nedrīkst pārsniegt iepriekš minētās standarta vērtības, ievērojot šādus nosacījumus:

vienai skaidu plātnei

skaidu plātņu grupai

kur ST ir loka krāsns transformatora nominālā jauda, ​​Sk ir trīsfāzu īssavienojuma jauda punktā, kuram tiek pārbaudīta krāsns transformatora pieslēgšanas iespēja, Kn ir sprieguma svārstību pieauguma koeficients ekspluatācijas laikā. n krāšņu grupa:

• skaidu plātnēm ar tādu pašu jaudu,

• dažāda stipruma skaidu plātnēm,

STmax ir lielākā krāsns transformatora jauda krāšņu grupā.

Tīkliem, kuros šie nosacījumi nav izpildīti, ir jāveic īpaši sprieguma svārstību aprēķini, lai veiktu pasākumus to samazināšanai.