Ugunsgrēka dzēšana elektroinstalācijās

Elektroinstalācija ir pakļauta paaugstinātai bīstamībai, kurā papildus elektrības radītajai bīstamībai ir arī citi bīstami faktori. Viens no tiem ir ugunsgrēka risks elektroietaišu ekspluatācijas laikā. Atbilstība visiem ugunsdrošības pasākumiem elektroietaisēs nevar pilnībā izslēgt ugunsgrēka iespējamību.

Elektroietaišu ekspluatācijas prakse liecina, ka ir daudz neparedzētu situāciju, kas izraisa ugunsgrēkus. Tāpēc, lai nodrošinātu ugunsdrošību, apkalpojošajam personālam ir jāzina, kā dzēst ugunsgrēkus dažādās situācijās. Apsveriet pamatnoteikumus un ieteikumus ugunsgrēka dzēšanai elektroinstalācijās.

Ugunsgrēka cēloņi elektroinstalācijās

Ugunsgrēki nodara ievērojamus īpašuma bojājumus un var izraisīt negadījumus. Lai ievērotu nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus, vispirms ir jānoskaidro visi iespējamie šīs negatīvās parādības avoti. Apsveriet galvenos ugunsgrēka cēloņus elektroinstalācijās.

Elektrisko iekārtu avārijas režīmi

Pārslodzi un īssavienojumu var attiecināt uz avārijas darbību. Visas iekārtas ir paredzētas normālai darbībai ar noteiktu slodzes strāvu. Pārsniedzot šo vērtību, tas ir, pārslodzes laikā, strāvu nesošās daļas un kontakti sakarst, kas galu galā var izraisīt ugunsgrēku, ja aizsardzība nekavējoties neizslēdz pārslogoto elektrotīkla posmu. Tātad pirmais ugunsgrēka cēlonis ir aprīkojuma pārslodze, ja nav pienācīgas aizsardzības.

Otrs iemesls ir īssavienojums... Īssavienojums rodas iekārtu, elektrolīniju bojājumu gadījumā un to pavada lielas strāvas, kas dažu sekunžu laikā sabojā iekārtu un noved pie tā aizdegšanās. Bojājuma gadījumā ir ļoti svarīgi, lai aizsardzība darbotos pareizi un sekundes daļā izslēdz bojāto vietu, novēršot šīs parādības negatīvās sekas.

Ugunsgrēka cēlonis īssavienojuma gadījumā var būt ne tikai kļūda aizsardzībā, bet arī tās darbības īpatnības. Lai nodrošinātu aizsargoperācijas selektivitāti, viens no posmiem tiek veikts ar noteiktu laika aizkavi. Un, ja zonā, kurā darbojas aizsardzība, ir radusies kļūme ar īsu ekspozīciju, tad ar šo laiku var pietikt, lai izceltos ugunsgrēks. Piemēram, ar vienu dzirksteli var pietikt, lai aizdedzinātu ar eļļu pildītu iekārtu.

Ņemot vērā iekārtu darbības režīmus, atsevišķi jāuzsver iekārtas darbības režīms bojātā stāvoklī, kas arī ir avārijas situācija. Šajā gadījumā mēs runājam par:

• elektroiekārtām, kurām ir bojājumi iekšējiem konstrukcijas elementiem, piedziņām, vadības un aizsardzības ķēdēm;

• vaļīgi kontaktu savienojumi;

• gāzu un šķidrumu spiediena un līmeņa neatbilstība, kas nodrošina atsevišķu iekārtas elementu darbību, kā arī to savlaicīga nomaiņa;

• pārmērīgs izolācijas piesārņojums.

Iekārtas darbība nestrādājošā stāvoklī agrāk vai vēlāk noved pie bojājumiem ar lielu aizdegšanās iespējamību. Iekārtas atteice ir iekārtas ekspluatācijas, apkopes un pārbaudes prasību neievērošanas sekas. Tas ir, ugunsgrēka cēlonis ir apstāklis, ka iekārta tika nogādāta bojātā stāvoklī.

Papildus iepriekšminētajam avārijas situācijas elektroietaisēs var ietvert arī bojājumu rašanos iekārtu palīgķēdēs, objekta palīgķēdēs.

Šajā gadījumā biežākie ugunsgrēku cēloņi ir bojājumi, kam seko iekārtu sekundāro komutācijas ķēžu aizdegšanās, skapju un iekārtu telpu apkure un apgaismojums. Tāpat ugunsgrēka cēlonis var būt jaudas transformatoru dzesēšanas sistēmu, sakaru un telemehānisko ierīču, telpu ventilācijas sistēmu bojājumi.

Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana

Diezgan izplatīts ugunsgrēku cēlonis elektroietaisēs ir spēkā esošo normatīvo dokumentu prasību pārkāpums ugunsdrošības jomā.

Pirmkārt, tā ir neuzmanīga apiešanās ar uguni. Ugunsgrēku var izraisīt smēķēšana nenorādītā vietā, degoša zāle un atkritumi.

Ugunsdrošības pasākumu neievērošana, veicot metināšanas darbus vai izmantojot no ugunsdrošības viedokļa bīstamus elektroinstrumentus, var būt ugunsgrēku cēlonis.

Nākamais iemesls ir uzliesmojošu materiālu un viegli uzliesmojošu šķidrumu aizdegšanās, jo tiek pārkāptas to uzglabāšanas un lietošanas prasības.

Atvērto sadales iekārtu darbības laikā nepieciešams savlaicīgi novākt zāli un apaugumu. Nelaikā veikta teritorijas tīrīšana, īpaši sausa zāle, ir izplatīts ugunsgrēka cēlonis elektroinstalācijās.

Tāpat ugunsgrēka cēlonis var būt putnu un dzīvnieku iekļūšana elektroiekārtās, sadales skapjos. Caur atklātām atverēm aprīkojuma skapjos dzīvnieki viegli iekļūst spriegumaktīvajās daļās un var izraisīt smagas avārijas situācijas.

Saskaņā ar statistiku 43,3% no kopējā mājsaimniecību elektroietaisēs, tīklos un elektroierīcēs notikušo ugunsgrēku izraisa īssavienojumi, 33,3% — elektriskās apkures ierīces, 12,3% — elektromotoru un tīklu pārslodze, 4, 6% — no lielu lokālu pārejošu pretestību veidošanās, 3,3% — no elektriskā loka un dzirksteļošanas, 3,2% — no apkures konstrukcijām sprieguma pārejas (noņemšanas) laikā uz tām.

— Gripas S.A.

Personāla kārtība ugunsgrēka gadījumā elektroietaisē

Kad elektroinstalācijā parādās ugunsgrēka pazīmes, pirmais, kas jāizdara, ir jānovērtē situācija, jāgūst vispārējs priekšstats par notiekošo.

Turklāt par notikušo nekavējoties jāinformē augstākstāvošais personāls - dežūrdispečers, maiņas priekšnieks, iecirkņa brigadieris u.c. Lai netērētu laiku, visas augstāka līmeņa personāla darbības, uzdevumi, pārbaužu rezultāti jāfiksē projektā.

Pēc ugunsgrēku mēroga novērtēšanas tiek noteikta papildu procedūra. Ja ugunsgrēku nevar nodzēst patstāvīgi, personālam elektroinstalācijā, tad nepieciešams izsaukt ugunsdzēsējus pa esošo pieslēgumu - mobilo vai fiksēto tālruni, iekšējo telefona sakaru.

Ierodoties ugunsdzēsējiem, nepieciešams to sagaidīt, atpazīt ar speciālu atļauju ugunsgrēka dzēšanai, iepriekš veicot nepieciešamos elektrodrošības pasākumus. Tāpat nepieciešams iezemēt iekārtas, izsniegt nepieciešamos aizsarglīdzekļus, parādīt iespējamos piebraukšanas ceļus, iekārtas zemējuma vietas, ugunsdzēsības hidranta un citu ūdens apgādes elementu izvietojumu.

Tālāk mēs sīkāk apsvērsim nianses attiecībā uz ugunsgrēka dzēšanas organizēšanu.

Elektrības apdraudējums

Dzēšot ugunsgrēku elektroinstalācijās, vispirms jāatceras par elektriskās strāvas trieciena briesmām ugunsgrēka dzēšanas procesā.

Tāpēc pirmā lieta, kas jādara ugunsgrēka gadījumā, ir atslēgt iekārtas, kas aizdegušās. Ja mēs runājam par komutācijas ierīci, piemēram, slēdzi, uguns klātbūtne uz tās norāda, ka tā ir bojāta un to nevar kontrolēt.

Šajā gadījumā ir nepieciešams izslēgt ugunsgrēka avotu, izslēdzot strāvu no visiem avotiem, kas apgādā šo elektrotīkla posmu, un izjaukt ķēdi ar atdalītājiem un pēc tam atjaunot strāvu citām iekārtām.

Dzēšot ugunsgrēku, atcerieties arī to, ka pastāv elektriskās strāvas trieciena risks no tuvumā esošā aprīkojuma. Tāpēc pirms tiešas ugunsgrēka dzēšanas pārliecinieties, vai tuvumā esošais aprīkojums nerada elektriskās strāvas trieciena risku, un, ja nepieciešams, veiciet nepieciešamās pārvietošanas.

Kad iekārta ir izslēgta, patērētāji, kas ir ļoti svarīgi jaudas kategorijā, var tikt izslēgti, tādēļ ir nepieciešams informēt lietotāja personālu par iekārtas aizdegšanos un aptuveno strāvas atjaunošanas laiku atkarībā no situācijas. Rezerves barošanas avotu klātbūtnē ir nepieciešams ātri ieslēgt invalīdu patērētāju barošanas avotu.

Īpaša uzmanība jāpievērš ugunsdzēsības dienesta elektrodrošības jautājumam, kas ieradās objektā, lai likvidētu ugunsgrēku. Nepieciešams viņus instruēt par veiktajiem drošības pasākumiem, par atsevišķu to lietošanas nepieciešamību elektriskās aizsardzības iekārtas un iedodiet tos katram komandas dalībniekam.

Ugunsdzēsības iekārtām jābūt bez defektiem iezemētām, tas ir, savienotām ar blakus esošo zemējuma elektrodu, izmantojot pārnēsājamu zemējuma sekciju, kas atbilst noteiktai sprieguma klasei.

Nodzēst uguni ar pieejamajiem līdzekļiem

Atkarībā no situācijas un nepieciešamā ugunsdzēsības aprīkojuma pieejamības var pieņemt lēmumu par ugunsgrēka likvidēšanu patstāvīgi, neiesaistot ugunsdzēsējus.

Šajā gadījumā runa ir par primāro ugunsdzēšanas līdzekļu — ugunsdzēšamo aparātu, smilšu izmantošanu no kastēm, kas atrodas sadales ierīču teritorijā.

Ugunsdzēšamie aparāti ar pulveri vai oglekļa dioksīda veidi… Šos ugunsdzēšamos aparātus var izmantot iekārtu dzēšanai tikai ar spriegumu līdz 1000 V – parasti šī informācija ir norādīta uz ugunsdzēšamo aparātu. Elektriskās instalācijās ar sprieguma klasi virs 1000 V ugunsdzēšamo aparātu lietošana iespējama tikai pēc sprieguma noņemšanas no iekārtas.

Tāpat pie galvenajiem ugunsgrēka dzēšanas līdzekļiem ir uz uguns vairogiem izvietotie palīglīdzekļi — speciālie konusveida spaiņi, bajonešu lāpstas, lūžņi, filcs (uguns sega), ugunsdzēsības āķis.

Atsevišķas sugas jaudas transformatori, autotransformatori, strāvu ierobežojošie reaktori var aprīkot ar automātiskām ugunsdzēšanas iekārtām. Ugunsgrēka gadījumā šī ierīce ir jāieslēdz automātiski vai attālināti no vadības paneļa.

Pasākumi personāla darbības efektivitātes uzlabošanai ugunsgrēku dzēšanā

Lai pēc iespējas ātrāk likvidētu ugunsgrēkus un elektroietaises apkalpojošais personāls darbotos pareizi un efektīvi, tiek piemēroti vairāki pasākumi.

Pirmkārt, tā ir ugunsgrēku dzēšanas operatīvo plānu izstrāde - tā sauktās ugunsdzēsības kartes.Katrai iekārtai tiek izstrādāta individuāla karte (iekārtu grupa vienā kamerā, kabinets utt.), kas paredz ieteikumus, kādi drošības pasākumi jāveic ugunsgrēka gadījumā un kādos veidos, ar kādiem līdzekļiem ugunsgrēku dzēst. Šo karšu izmantošana ievērojami samazina ugunsgrēka dzēšanai nepieciešamo laiku, kā arī izslēdz iespējamās nepareizās darbības.

Otrkārt, tā ir darbinieku ugunsdrošības apmācības vadīšana. Pasākuma mērķis ir apgūt praktiskas iemaņas rīcībai avārijas situācijās, kas izraisa iekārtas aizdegšanos. Apmācība paredz darbību izpildi nosacīti, tiek izskatīti vairāki varianti konkrētas situācijas attīstībai un tai atbilstošā personāla rīcība.

Lai kontrolētu apkalpojošo personālu, tiek veikta periodiska zināšanu pārbaude ugunsdrošības jautājumos.