Ēku automatizācijas sistēmu vispārīgie principi
Katram tehniskajam procesam ir raksturīgi fizikālie lielumi — procesa indikatori, kuri pareizai procesa norisei vai nu jāuztur nemainīgi (elektrostacijās saglabājot maiņstrāvas frekvenci 50 Hz), vai arī jāuztur noteiktās robežās (saglabājot temperatūru sildītāji cāļiem ± 1 ° C robežās) vai izmaiņas saskaņā ar noteiktu likumu (apgaismojuma maiņa - mākslīgā krēsla un mākslīgā rītausma).
Darbību kopums, kas nepieciešams, lai uzturētu vai mainītu vajadzīgajā virzienā regulēšanas procesa parametrus, tiek izsaukts, un paši procesa parametri ir regulējami lielumi.
Regulēšanu, kas tiek veikta bez cilvēka līdzdalības, sauc par automātiskajām regulēšanas ierīcēm, kas veic šādu regulēšanu - automātiskajiem regulatoriem.
Tehnisku ierīci, kas veic procesu, kuru nepieciešams regulēt, sauc par regulēšanas objektu... Lai varētu veikt regulēšanu, objektam ir jābūt regulējošai institūcijai, kuras stāvokli vai stāvokli mainot indikatori. process mainīsies noteiktajās robežās vai virzienā.
Kā regulējošai iestādei, kas, kā likums, ir regulējama objekta neatņemama sastāvdaļa, tai var būt dažādas ierīces, korpusi utt. tornī, vēdināmā telpā — ventilācijas caurulē u.c.. Vadības objekta un automātisko regulatoru automātiskās vadības sistēmas (ACS) kombinācija.
Jebkuru automātisko vadības sistēmu var attēlot atsevišķu ierīču veidā - elementos, kas darbības procesā izjūt dažādu faktoru ietekmi. Tie ietver ietekmi gan uz sistēmu kopumā, gan uz atsevišķiem tās elementiem.
Ir iekšēja un ārēja ietekme. Iekšējās ietekmes ir tās, kas sistēmas ietvaros tiek pārnestas no viena elementa uz otru, veidojot konsekventu iekšējo ietekmju ķēdi, kas nodrošina tehnisko procesu ar noteiktiem rādītājiem.
Savukārt ārējās ietekmes var iedalīt divos veidos. Pirmais veids ietver tādas ārējās ietekmes, kuras apzināti tiek pielietotas sistēmas ievadei un ir nepieciešamas normālai tehniskā procesa norisei. Šādas ietekmes sauc par noregulēšanu vai ievadi.
Parasti tos apzīmē ar x, un kopš katra darba automatizācijas sistēmas notiek laikā, tad parasti x (f) tiek norādīts, attiecinot ievades daudzuma darbību uz laiku.Iedarbojoties x (T), automatizācijas sistēmā notiek dažādas kvantitatīvās un kvalitatīvās izmaiņas, kuru rezultātā procesa indikatori - kontrolētie daudzumi - iegūst vēlamās vērtības vai nepieciešamo izmaiņu raksturu.
Regulējamās vērtības tiek apzīmētas ar y(T) un tiek sauktas par izvades koordinātām vai izvades daudzumiem.
Otrs ārējās ietekmes veids uz automātiskās vadības sistēmu ietver ietekmi, kas nonāk tieši regulējamajā objektā. Šīs ietekmes sauc par ārējiem traucējumiem un apzīmē ar F(T).
Dažādām automatizācijas sistēmām būs atšķirīgi un traucējumi. Piemēram, līdzstrāvas motoram ieejas vērtība būs motoram pievadītais spriegums, izeja (kontrolētā vērtība) būs motora ātrums, un traucējumi būs slodze uz tā vārpstu.
Atšķirt lielus un mazākus traucējumus… Lielākie traucējumi ietver tos, kuriem ir vislielākā ietekme uz kontrolēto vērtību y(T). Ja ārējo traucējumu ietekme uz kontrolējamo vērtību y(T) ir nenozīmīga, tad tos uzskata par sekundāriem.
Tātad līdzstrāvas motoram ar nemainīgu ierosmes strāvu primārais traucējums būs slodze uz motora vārpstu, un sekundārie traucējumi ir tie traucējumi, kuru rezultātā rodas nelielas motora ātruma izmaiņas (jo īpaši apkārtējās vides temperatūras izmaiņas, kas izraisa uz ierosmes tinuma un armatūras tinuma pretestības izmaiņām un līdz ar to arī strāvu izmaiņām, motora ierosmes tinumu apgādājošā tīkla sprieguma izmaiņām, birstes kontaktu pretestības izmaiņām utt.) .
Ja sistēmā tiek regulēta viena izejas vērtība (koordināta), tad šādu sistēmu sauc par viencilpu, ja sistēmā 8 tiek regulēti vairāki lielumi (koordinātas) un vienas izvades koordinātas izmaiņas ietekmē citas koordinātas izmaiņas tad sistēmu sauc par daudzcilpu.
Skatīt arī: Kontroles metodes automatizācijas sistēmās