Vissvarīgākais elektrotehnikas likums ir Oma likums

Oma likums
Vācu fiziķis Georgs Omas (1787-1854) eksperimentāli konstatēja, ka strāvas I stiprums, kas plūst caur vienmērīgu metāla vadītāju (t.i., vadītāju, kurā nedarbojas ārējie spēki), ir proporcionāls spriegumam U vadītāja galos:
I = U/R, (1)
kur R - vadītāja elektriskā pretestība.
Vienādojums (1) izsaka Ohma likumu ķēdes posmam (bez strāvas avota): Strāva vadītājā ir tieši proporcionāla pielietotajam spriegumam un apgriezti proporcionāla vadītāja pretestībai.
Ķēdes sadaļa, kurā emf nedarbojas. (ārējie spēki) tiek saukta par ķēdes viendabīgu posmu, tāpēc šis Oma likuma formulējums ir derīgs viendabīgai ķēdes daļai.
Plašāku informāciju skatiet šeit: Oma likums ķēdes posmam
Tagad mēs apskatīsim neviendabīgu ķēdes posmu, kur 1. — 2. sekcijas efektīvais EML tiek apzīmēts ar Ε12 un tiek piemērots sadaļas galos. iespējamā atšķirība — caur φ1 — φ2.
Ja strāva plūst caur fiksētiem vadītājiem, kas veido sekciju 1-2, tad visu spēku (ārējo un elektrostatisko) darbs A12, kas tiek veikts uz strāvas nesējiem, ir enerģijas nezūdamības un transformācijas likums vienāds ar apgabalā izdalīto siltumu. Spēku darbs, kas tiek veikts, lādiņam Q0 pārvietojoties 1.–2. posmā:

A12 = Q0E12 + Q0 (φ1 — φ2) (2)
E.m.s. E12 arī strāvas stiprums Es ir skalārs lielums. Tas ir jāuztver ar pozitīvu vai negatīvu zīmi atkarībā no ārējo spēku veiktā darba zīmes. Ja e.d. veicina pozitīvo lādiņu kustību izvēlētajā virzienā (virzienā 1-2), tad E12> 0. Ja mērvienības. novērš pozitīvu lādiņu kustību šajā virzienā, tad E12 <0.
Laikā t vadītājā izdalās siltums:

Q = Az2Rt = IR (It) = IRQ0 (3)
No formulas (2) un (3) mēs iegūstam:

IR = (φ1 — φ2) + E12 (4)
Kur

I = (φ1 — φ2 + E12) / R (5)
Izteiksme (4) vai (5) ir Ohma likums neviendabīgam ķēdes šķērsgriezumam integrālā formā, kas ir vispārinātais Oma likums.
Ja noteiktā ķēdes posmā nav strāvas avota (E12 = 0), tad no (5) mēs nonākam pie Oma likuma viendabīgai ķēdes sadaļai.
I = (φ1 — φ2) / R = U / R
Ja elektriskā ķēde ir aizvērts, tad atlasītie punkti 1 un 2 sakrīt, φ1 = φ2; tad no (5) iegūstam Oma likumu slēgtai ķēdei:

I = E/R,
kur E ir emf, kas darbojas ķēdē, R ir visas ķēdes kopējā pretestība. Kopumā R = r + R1, kur r ir strāvas avota iekšējā pretestība, R1 ir ārējās ķēdes pretestība.Tāpēc Ohma likums slēgtai ķēdei izskatīsies šādi:

I = E / (r + R1).
Ja ķēde ir atvērta, tajā nav strāvas (I = 0), tad no Oma likuma (4) iegūstam, ka (φ1 — φ2) = E12, t.i. emf, kas darbojas atvērtā ķēdē, ir vienāds ar potenciālu starpību tā galos. Tāpēc, lai atrastu strāvas avota emf, ir jāizmēra potenciāla atšķirība starp tā atvērtās ķēdes spailēm.
Oma likuma aprēķinu piemēri:
Strāvas aprēķins saskaņā ar Oma likumu
Oma likuma pretestības aprēķināšana
Sprieguma kritums

Skatīt arī:

Kas ir pretestība?

Par potenciālu starpību, elektromotora spēku un spriegumu

Elektriskā strāva šķidrumos un gāzēs

Vadu elektriskā pretestība

Magnētisms un elektromagnētisms

Par magnētisko lauku, solenoīdiem un elektromagnētiem

Elektromagnētiskā indukcija

Pašindukcija un savstarpēja indukcija

Elektriskais lauks, elektrostatiskā indukcija, kapacitāte un kondensatori

Kas ir maiņstrāva un kā tā atšķiras no līdzstrāvas