Apgaismes ķermeņu izvietošana telpā, aprēķinot apgaismojumu
Aprēķinot telpu elektrisko apgaismojumu, pēc apgaismes ķermeņu izvēles ir nepieciešams veikt pareizu apgaismes ķermeņu izvietojumu. Apgaismes bloka augstumu raksturo projektētais augstums h (skat. 1. att.), t.i. vertikālais attālums starp darba virsmas līmeni un gaismas avotu. Projektētais augstums, kā parādīts attēlā, ir atkarīgs no pārkares augstuma hc un darba virsmas augstuma hp.
Horizontālajā plaknē (stāvu plānā) apgaismes ķermeņu novietojumu raksturo «lauka» malas izmērs (2. att.). "Lauks" ir plakana figūra uz plāna, ko veido taisnas līnijas, kas savieno tuvumā esošās lampas. Kā likums, spuldzes ar kvēlspuldzēm un augstspiediena gāzizlādes spuldzēm (DRL, DRI, DNaT uc) novieto kvadrāta vai taisnstūra stūros, un lampas ar dienasgaismas spuldzēm novieto rindās.
Lauka mala jeb attālums starp rindām ir L, attālums no sienas līdz tuvākajai apgaismes ķermeņu rindai ir l.
Rīsi. 1.Vērtības, kas raksturo apgaismes ķermeņa novietojumu vertikālā plaknē: H — telpas augstums; hc — pārkares augstums; hp ir darba virsmas augstums; h — aprēķinātais augstums.
Rīsi. 2... Vērtības, kas raksturo apgaismes ķermeņu novietojumu plānā.
L un h vērtības nosaka gaismas avota aprēķināto jaudu. Ieteicams ņemt izdevīgāko L vērtību: h = λ... Uzziņu grāmatās tiek piešķirta nozīme λc (izdevīgākā apgaismojuma attiecība) un λd (enerģētiski visizdevīgākā attiecība).
Vērtība λc jāizmanto, ja ir zināma vai norādīta gaismas avota jauda (piemēram, lietojot dienasgaismas spuldzes, kopā ar gaismas ķermeņa veida izvēli tiek noteikta arī lampu jauda). Ja avota jauda nav zināma un to iespējams izvēlēties tuvu aprēķinātajam, tad tiek ņemta vērā vērtība λe.
Tādējādi, ņemot vērā stāva plānu ar augstuma H norādi, tajā esošo vides apstākļu un darba rakstura aprakstu, jūs varat izvēlēties gaismas ķermeņa veidu, noteikt pēc atsauces (piemēram, GM Knorring. Electrical Lighting Design Reference) λ vērtību šim gaismeklim un aprēķiniet h.
Pēc tam no šiem datiem nosaka L:
L = λc NS h vai L = λNSNS h
Luminiscences spuldzēm šis būs izdevīgākais attālums starp rindām, punktveida gaismas avotiem (DRL lampām, DRI lampām, kvēlspuldzēm u.c.) — visizdevīgākais attālums starp gaismekļiem.
Tad jāņem attālums no sienas līdz tuvākajai lampu rindai L... Ir ieteikumi, kas jāņem l = 1/2 L — gaiteņiem un saimniecības telpām, l = 1/3 L — ražošanas un saimniecības telpām. biroja telpas, l = 0 — tām telpām, kur pie sienas ir darba vietas. Izvēloties vērtību l, varat noteikt apgaismes ķermeņu rindu skaitu (t) telpā:
n = ((B-2l) / l) +1,
kur B ir telpas platums.
Ja apgaismojumam izmanto punktveida gaismas avotus, var noteikt arī lampu skaitu rindā:
m = (((A-2l) / l) +1,
kur A ir telpas garums.
Kopējais apgaismes ķermeņu skaits telpā būs vienāds ar N =nm.
Tādējādi, aprēķinot dienasgaismas apgaismojumu, kļūst zināms rindu skaits un ir jānosaka lampu skaits katrā rindā, savukārt apgaismojumam ar kvēlspuldzēm un augstspiediena gāzizlādes lampām ir zināms lampu skaits un to atrašanās vieta. un ir jānosaka lampas jauda, lai nodrošinātu standartizētu apgaismojumu E.